Mūsdienu klusā bende – stress. Kā spēcināt emocionālo un fizisko veselību

Mūsdienās praktiski katrs saskaras ar mazāku vai lielāku satraukumu, kas var pāraugt ilgstošā stresā. Negulētas naktis un sasprindzis ķermenis ir tikai dažas no pazīmēm, kas var liecināt par stresa klātbūtni ikdienā. Viens no veidiem, kā spēcināt fizisko un arī emocionālo veselību, ir nodoties mierīgām brīvdienām jūras krastā, kuru pamatā joga, meditācija, elpošanas prakse, kā arī veselīgas maltītes.

Kā izpaužas stress?

Emocionālā ziņā iespējams novērot garastāvokļa svārstības, drūmu sajūtu, kas līdzinās kontroles zudumam pār savu dzīvi. Tāpat tev var būt grūtības atpūsties un aizgaiņāt prātā mutuļojošās domas. Dažiem ir vēlme palikt vieniem, bet citiem ilgstošs stress var izpausties agrīnas depresijas stāvoklī, norādīts “WebMD”. Savukārt fiziski stress var izpausties zemā enerģijas līmenī, galvassāpēs, caurejā vai vēdergraizēs, saspringtos muskuļos, bezmiegā un citās veselības problēmās.

No 25. līdz 28. jūlijam jogas pasniedzēja un fizioterapeite Ilvita Kārkliņa rīko jogas nedēļas nogali, kurā paredzēta ne tikai atpūta jūras krastā, bet arī stresu mazinošas aktivitātes, kas var būt par pamatu turpmākām paradumu maiņām.

Jogas prakse

Arvien vairāk cilvēku jogas nodarbībām pievēršas tā iemesla dēļ, ka tajās viņi spēj noķert atpūtas brīdi, kurā paspēj vienlaicīgi stiprināt visu ķermeni. Turklāt joga tiek saistīta ne tikai ar fizisko, bet arī garīgo veselību, tādā veidā mazinot ikdienas stresa radīto ietekmi. Reizēm var šķist, ka joga paredzēta slaidiem un trenētiem cilvēkiem, taču tā nemaz nav, – prasmju trūkums, nezināšana un pat liekie tauciņi nav šķērslis, lai pēc regulāras un pareizas prakses, tu spētu nostāties uz galvas vai ieņemt sarežģītāku āsanu jeb jogas pozu.

Kā norāda “Yoga Yournal”, nesenā pētījumā, kas publicēts “European Journal of Preventive Cardiology”, jogas prakse var veicināt tavu sirds veselību tikpat daudz, cik kardio treniņi, peldēšana vai riteņbraukšana. Tāpat tā samazina, piemēram, augstu asinsspiedienu un kopā ar sabalansētām ēdienreizēm palīdz tikt vaļā no liekajiem kilogramiem.

Elpošanas prakse

Kad tu pēdējo reizi ievilksi dziļāku elpu? Tas nozīmē ne tikai apzinātu elpošanas praksi, bet arī veidus, kā ar vingrinājumu palīdzību nodrošināt labāku skābekļa padevi visam ķermenim. Turklāt daudzi no vingrinājumiem ir pavisam vienkārši – tie neprasa lielas pūles, bet gan praksi un regulāru izpildi.

Meditācija un klusēšanas piedzīvošana

Daudzi no mums savos mazajos nākotnes sapņos iekļauj punktu par meditācijas apgūšanu. Tās ietekmi uz ķermeni un spēju samazināt stresa līmeni zina daudzi, taču retais meditāciju praktizē regulāri. Savukārt klusēšanas piedzīvošana var būt kā jauns piedzīvojums, lai vēl vairāk izprastu sevi, savas domas un sajūtas, – kad pēdējo reizi atļāvi sev novest prātā riņķojošās domas līdz galam?

Pastaigas jūras krastā

Staigāšanu varētu dēvēt par mūsdienu brīnumzālēm – asinsspiediena samazināšanās, locītavu stiprināšana, prāta atpūtināšana, asinsrites uzlabošanā u. c. Arī regulāri staigājot, mazināsi stresa līmeni. Savukārt pastaigai pievienojot nūjas, veicināsi lielāku mēreno slodzi, kā arī izkustināsi saspringto plecu daļu.

Lai baudītu visus iepriekš minētos stresa aizgaiņāšanas elementus vienuviet, piesakies jogas nedēļas nogalei kopā ar Ilvitu, rakstot uz ilvitak@gmail.com. Savukārt vairāk informāciju meklē šeit.