Izvilkt pateicības kārti. Ineses pieredze siltajos Indijas dienvidos
Jogas pasniedzēja un retrītu organizatore Ilvita Kārkliņa kopā ar grupu viesojās Indijas dienvidos 2018. gada sākumā, kad uzsvars tika likts uz veselības stiprināšanu, atpūtu, jogu un vietējas kultūras iepazīšanu. Par retrītā piedzīvoto dienasgrāmatas stāstā dalās Inese, kas norāda – šī ir tikai ceļojuma pirmā daļa – iespaidi nudien ir piedzīvojumiem bagāti.
2018. gada 13. februāris
"Ielidojam Deli no Frankfurtes. Lidojuma laikā fantastisks veģetārs ēdiens.
Robežkontrolē divi indieši. Man neizdodas ieskenēt pirkstu nospiedumus. Laika nav pārāk daudz. Viens, vecākais indietis, smaida un bļaustās. Beigās kaut kā pirkstu nospiedumi iedabūti sistēmā un dodamies tālāk uz Trivandrumu.
Trivandrumā agrs rīts. Karsts. Četri takši paredzēti mūsu nogādāšanai viesnīcā jeb klīnikā. Man auto bieži paliek nelabi, tāpēc raušos iekšā tukšajā priekšējās rindas vietā. Ilvita aizrāda, ka vispār tur šoferis sēdēs – Indijā labās puses kustība. Smejamies...
Ielas tuvāk okeānam ļoti stāvas un šauras. Braucam augšā, lejā – neticami, ka auto vispār uzrāpjas tādos stāvumos. Pirmo reizi redzu Indiju – mazie miesti nedaudz atgādina Keniju.
Auto mūs ar koferiem atstāj pie vārtiem, tālāk jāiet pašām – kalnā. Iekārtojamies “foajē” – sienu nav, kā parasti šādās valstīs. Tad “welcome drinks”. Vēlāk brokastis. Izskatās slikti, bet garšo – debešķīgi!
Mūsu viesu māja atrodas nostāk no viesnīcas. 60 (!) stāvu pakāpienus kalnā. Izlozējam istabiņas, mūsējā atrodas pirmajā stāvā. Tā ir maza, bet ar terasi un skudrām. Duša liela ar spaini, kā tas ir šeit visur.
Ārsta konsultācijas. Izstāstu savu “bēdu” un vēl Judītes – angliski. Dakteris simpātisks.
Noejam pie jūras. Viļņi neļauj peldēt. Policisti ar svilpēm vaktē par tālu iepeldējušos. Savukārt blakus līcī var, jo tur vairāk vietējo. Nāk klāt un lūdz nofotogrāfēties kopā. Man tas šķiet savādi, taču tikai sākumā…
Visas satiekamies, ir milzīgs nogurums no negulētās nakts un iespaidiem. Bet – nevaru aizmigt.
14. februāris
Ir agrs rīts – joga uz hoteļa jumta ar skatu uz okeānu un ziņkārīgām vārnām.
Brokastis īpatnējas. Un ļoti gardas. Pirmā procedūra – noģērbjos kaila patumšā telpā ar ādas matraci uz grīdas. Neesmu pārliecināta, vai tā ir pareizi. Ienāk maza apaļīga indiete. Noskaidro manu vārdu un pasaka savējo. Domāju, ka abas momentā tos aizmirstam. Viņa masē muguru. Tikai procedūras beigās saprotu, ka masē ar kājām, turoties pie novilktās auklas, lai nepaslīdētu eļļā. Ir labi! Pindu masāža ar zāļu pulveriem ir tik pat laba. Mani lutina maigas rokas.
Valentīndienas vakariņas viesnīcā – ar zivi, kas veģetārajā restorānā ir luksuss.
Izvelku pateicības kārti. Simtprocentīgi trāpīts!
15. februāris
Rīta joga ar tām pašām vārnām.
Adatu terapija – degunā, rokās, kājās. Vietām jūtu “elektrību”.
Jūra samērā mierīga, kļūstu nedaudz pārgalvīga, pagriežu jūrai muguru un tas trāpa ķermenim. Tā pamatīgi. Viss beidzas labi, saulesbrilles noķertas, bet peldēt vairs negribas.
Sejas masāža ar papaiju. Bauda!
Pēc procedūrām nemazgāju eļļainos matus, tie ir mīlīgi cirtaini. Mīļā, maigā yin joga. Aizmiegu šavāsanas laikā un neviens mani nemodina.
Vakariņas promenādē, kur ēdam gandrīz plikus rīsus, jo viesmīlim nevīžojas neko ieteikt, bet mēs nezinām un nesaprotam vietējos ēdienus. Tajā krodziņā vairs neatgriezīsimies.
16. februāris
Dažas jau neierodas uz rīta jogu. Attīrīšanās.
Pēc procedūrām iedod zālītes – sāks mani "tīrīt".
Jāēd pusdienas, jo zāles jādzer pēc ēšanas. Dārzeņu zupa citā promenādes krodziņā – burvīga!
Adatu terapijā Judīte izskatās pēz eža – pilna mugura, kājas ar adatām. Nedaudz smieklīgi.
Vakariņās netālā krodziņā dāmu pirkstiņi – asi, garšīgi, nesaprotami augi.
17., 18., 19., 20., 21. februāris
Šausmu tīrīšanās nakts. Kopš dzemdībām tā nav sāpējis. Tikai no rīta izdodas iemigt.
Brokastīs pēc tīrīšanas tikai baltie dubļi, ko par sauc par rīsu zupu. Bet pēc tādas tīrīšanas pat tā garšo labi.
Procedūrās neatsakos no masiera vīrieša – saprotu, ka ne visas piekrīt. Masē labi, bet ir ļoti nerunīgs.
Ķermeņa laistīšana ar zāļu novārījumu rada dievišķīgas sajūtas. Joprojām izbaudu, ka mani lutina vairāki indieši vienlaicīgi.
Karsta eļļa lēni līst uz plaukstām. Aizmiegu.
Sapņi procedūru laikā patīkami un darbīgi, bet, pamostoties – neko neatceros, tikai sajūtas...
Galvas stāja rīta jogā ir kā saldais ēdiens.
Brokastis katru rītu gardas, gribas pagaršot visu. Pat kafiju neprasās.
Līdzpaņemtais siers, desa tiek izmesti, jo arī tos neprasās. Rums stāv neaiztikts. Netipiski!
Jūra un pludmale katru dienu. Sapērku zīda un kašmira šalles mīļajiem un sev. Mazā ieliņā tālāk no promenādes nopērku burvīgu, smagu zelta krāsas zilonīti un dažādu akmeņu krelles tibetiešu veikaliņā. Pārdevēja smaidīga un runīga. Smaidīgi ir arī visi tirgotāji, kuriem vairākas reizes dienā ejam garām.”
Ineses stāsts vēl tikai turpināsies, bet jau šobrīd notiek pieteikšanās Ilvitas rīkotajai veselības un detoksa kūrei Indijas dienvidos, kas plānota 2019. gada 7. līdz 24. februāri. Pievienojies!
Vairāk uzzini, zvanot 29240152 vai rakstot ilvitak@gmail.com.
2018. gada 13. februāris
"Ielidojam Deli no Frankfurtes. Lidojuma laikā fantastisks veģetārs ēdiens.
Robežkontrolē divi indieši. Man neizdodas ieskenēt pirkstu nospiedumus. Laika nav pārāk daudz. Viens, vecākais indietis, smaida un bļaustās. Beigās kaut kā pirkstu nospiedumi iedabūti sistēmā un dodamies tālāk uz Trivandrumu.
Trivandrumā agrs rīts. Karsts. Četri takši paredzēti mūsu nogādāšanai viesnīcā jeb klīnikā. Man auto bieži paliek nelabi, tāpēc raušos iekšā tukšajā priekšējās rindas vietā. Ilvita aizrāda, ka vispār tur šoferis sēdēs – Indijā labās puses kustība. Smejamies...
Ielas tuvāk okeānam ļoti stāvas un šauras. Braucam augšā, lejā – neticami, ka auto vispār uzrāpjas tādos stāvumos. Pirmo reizi redzu Indiju – mazie miesti nedaudz atgādina Keniju.
Auto mūs ar koferiem atstāj pie vārtiem, tālāk jāiet pašām – kalnā. Iekārtojamies “foajē” – sienu nav, kā parasti šādās valstīs. Tad “welcome drinks”. Vēlāk brokastis. Izskatās slikti, bet garšo – debešķīgi!
Mūsu viesu māja atrodas nostāk no viesnīcas. 60 (!) stāvu pakāpienus kalnā. Izlozējam istabiņas, mūsējā atrodas pirmajā stāvā. Tā ir maza, bet ar terasi un skudrām. Duša liela ar spaini, kā tas ir šeit visur.
Ārsta konsultācijas. Izstāstu savu “bēdu” un vēl Judītes – angliski. Dakteris simpātisks.
Noejam pie jūras. Viļņi neļauj peldēt. Policisti ar svilpēm vaktē par tālu iepeldējušos. Savukārt blakus līcī var, jo tur vairāk vietējo. Nāk klāt un lūdz nofotogrāfēties kopā. Man tas šķiet savādi, taču tikai sākumā…
Visas satiekamies, ir milzīgs nogurums no negulētās nakts un iespaidiem. Bet – nevaru aizmigt.
14. februāris
Ir agrs rīts – joga uz hoteļa jumta ar skatu uz okeānu un ziņkārīgām vārnām.
Brokastis īpatnējas. Un ļoti gardas. Pirmā procedūra – noģērbjos kaila patumšā telpā ar ādas matraci uz grīdas. Neesmu pārliecināta, vai tā ir pareizi. Ienāk maza apaļīga indiete. Noskaidro manu vārdu un pasaka savējo. Domāju, ka abas momentā tos aizmirstam. Viņa masē muguru. Tikai procedūras beigās saprotu, ka masē ar kājām, turoties pie novilktās auklas, lai nepaslīdētu eļļā. Ir labi! Pindu masāža ar zāļu pulveriem ir tik pat laba. Mani lutina maigas rokas.
Valentīndienas vakariņas viesnīcā – ar zivi, kas veģetārajā restorānā ir luksuss.
Izvelku pateicības kārti. Simtprocentīgi trāpīts!
15. februāris
Rīta joga ar tām pašām vārnām.
Adatu terapija – degunā, rokās, kājās. Vietām jūtu “elektrību”.
Jūra samērā mierīga, kļūstu nedaudz pārgalvīga, pagriežu jūrai muguru un tas trāpa ķermenim. Tā pamatīgi. Viss beidzas labi, saulesbrilles noķertas, bet peldēt vairs negribas.
Sejas masāža ar papaiju. Bauda!
Pēc procedūrām nemazgāju eļļainos matus, tie ir mīlīgi cirtaini. Mīļā, maigā yin joga. Aizmiegu šavāsanas laikā un neviens mani nemodina.
Vakariņas promenādē, kur ēdam gandrīz plikus rīsus, jo viesmīlim nevīžojas neko ieteikt, bet mēs nezinām un nesaprotam vietējos ēdienus. Tajā krodziņā vairs neatgriezīsimies.
16. februāris
Dažas jau neierodas uz rīta jogu. Attīrīšanās.
Pēc procedūrām iedod zālītes – sāks mani "tīrīt".
Jāēd pusdienas, jo zāles jādzer pēc ēšanas. Dārzeņu zupa citā promenādes krodziņā – burvīga!
Adatu terapijā Judīte izskatās pēz eža – pilna mugura, kājas ar adatām. Nedaudz smieklīgi.
Vakariņās netālā krodziņā dāmu pirkstiņi – asi, garšīgi, nesaprotami augi.
17., 18., 19., 20., 21. februāris
Šausmu tīrīšanās nakts. Kopš dzemdībām tā nav sāpējis. Tikai no rīta izdodas iemigt.
Brokastīs pēc tīrīšanas tikai baltie dubļi, ko par sauc par rīsu zupu. Bet pēc tādas tīrīšanas pat tā garšo labi.
Procedūrās neatsakos no masiera vīrieša – saprotu, ka ne visas piekrīt. Masē labi, bet ir ļoti nerunīgs.
Ķermeņa laistīšana ar zāļu novārījumu rada dievišķīgas sajūtas. Joprojām izbaudu, ka mani lutina vairāki indieši vienlaicīgi.
Karsta eļļa lēni līst uz plaukstām. Aizmiegu.
Sapņi procedūru laikā patīkami un darbīgi, bet, pamostoties – neko neatceros, tikai sajūtas...
Galvas stāja rīta jogā ir kā saldais ēdiens.
Brokastis katru rītu gardas, gribas pagaršot visu. Pat kafiju neprasās.
Līdzpaņemtais siers, desa tiek izmesti, jo arī tos neprasās. Rums stāv neaiztikts. Netipiski!
Jūra un pludmale katru dienu. Sapērku zīda un kašmira šalles mīļajiem un sev. Mazā ieliņā tālāk no promenādes nopērku burvīgu, smagu zelta krāsas zilonīti un dažādu akmeņu krelles tibetiešu veikaliņā. Pārdevēja smaidīga un runīga. Smaidīgi ir arī visi tirgotāji, kuriem vairākas reizes dienā ejam garām.”
Ineses stāsts vēl tikai turpināsies, bet jau šobrīd notiek pieteikšanās Ilvitas rīkotajai veselības un detoksa kūrei Indijas dienvidos, kas plānota 2019. gada 7. līdz 24. februāri. Pievienojies!
Vairāk uzzini, zvanot 29240152 vai rakstot ilvitak@gmail.com.
Komentāri
Ierakstīt komentāru